Astma ir ļoti izplatīta un progresējoša slimība. Pasaulē vairāk kā 300 miljoni cilvēki cieš no astmas radītajiem traucējumiem.
Astma sastopama 300X biežāk nekā sirds išēmiskās slimības, 33X biežāk nekā plaušu vēzis, 20X biežāk nekā krūts audzējs.
Kaut Latvijā precīzu epidemioloģisko datu par saslimstību ar astmu nav, tiek lēsts, ka mūsu valstī ar astmu slimo ap 8% bērnu.
Tomēr labā ziņa ir tā, ka astma ir slimība, no kā nav jābaidās un jāizvairās, bet jārīkojas, lai sadarbībā ar speciālistiem mazinātu, kontrolētu tās izpausmes un palīdzētu ar to sadzīvot. Kontrolētu astmu raksturo minimāli vai nekādi simptomi, klepus, netraucēts naktsmiegs, minimāli vai nekāda nepieciešamība lietot glābšanas inhalatorus, spēja netraucēti veikt ikdienas darbības un fiziskās aktivitātes, normai atbilstoši plaušu funkciju rādītāji, ļoti retas vai nekādas astmas lēkmes.
Bronhiālā astma ir hronisks elpceļu iekaisums, ko nevar izārstēt, taču var kontrolēt tās simptomus. Svarīgi sadarboties ar ārstu , lai sekotu pazīmēm , pēc vajadzības pielāgotu ārstēšanu un iespējami izvairītos no slimības saasinājuma.
Dažam astmas diagnoze neietekmē ikdienas gaitas, tomēr citam tā ir nopietna problēma, kas traucē ikdienas aktivitātēm un var izraisīt pat dzīvībai bīstamas lēkmes.
Astmas saasinājums ir stāvoklis, kad elpceļi sašaurinās, iekšējie elpceļi iekaisuma dēļ uztūkst un var radīt gļotainus izdalījumus jeb krēpas. Šis process apgrūtina elpošanu, izraisa klepu, sēkšanu izelpojot un elpas trūkumu.
Medikamenti astmas ārstēšanai ir paredzēti, lai novērstu simptomus un lēkmes, tādēļ lietojami katru dienu, pat ja simptomu nav. Zāles mazinās iekaisumu elpceļos un kontrolēs astmu, tāpēc ir mazāka iespēja piedzīvot lēkmi.
Ir cilvēki, kam astmas simptomi parādās kādā noteiktās situācijās. Var novērot fizisko aktivitāšu izraisītu astmu, kas var būt izteiktāka, ja gaiss ir auksts un sauss. Savukārt tā dēvēto arod astmu izraisa kontakts ar alergēniem darba vietā, piemēram: ķīmiski izgarojumi, gāze, putekļi. Alerģijas astmu izraisa gaisā esošās vielas, piemēram ziedputekšņi, pelējuma sporas, tarakānu izkārnījumi vai mājdzīvnieku izdalītas ādas daļiņas.
Ir vairāki iemesli, kas var izraisīt astmas saasinājumu, viens no būtiskākajiem ir gaisa piesārņojums, saaukstēšanās vai gripas vīrusi, smēķēšana, smaržas.
Veicot dažādus profilaktiskos pasākumus, iespējams mazināt iespēju saslimt.
Kā to panākt:
- Vakcinējoties pret gripu
- Izvairoties no saskarsmes ar slimu cilvēku
- Mazgāt rokas
- Nedalīties ar personīgiem higiēnas priekšmetiem un neaizdot savu inhalatoru nevienam citam
- Publiskā vietā, vīrusa slimību uzliesmojuma laikā, valkāt sejas masku
Astmas pazīmes, kad nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība:
- Pēkšņs elpas trūkums un sēkšana
- Nav uzlabojumu pat pēc inhalatora lietošanas
- Smags elpas trūkums, veicot minimālu fizisko aktivitāti
Un vēl ikvienam, kurš vecāks par 19 gadiem reizi 5 – 10 gados jāsaņem pneimokoku vakcīnu, jo astmas pacientiem ir lielāka iespēja saslimt ar pneimokoku izraisītu pneimoniju. Tāpat jāatceras laikus saņemt kombinēto vakcīnu, kas pasargās pret stingumkrampjiem, difteriju un garo klepu.
Astma laikā mēdz mainīties, tāpēc svarīgi apmeklēt ārstu, lai pārrunātu simptomus un veiktu nepieciešamās korekcijas terapijā.
Jelgavas poliklīnikas pulmanoloģe Dr. Lilita Dinka.