Dr. Ivars Smiltens: “VĪRIEŠU VESELĪBAS PROBLĒMAS, SASNIEDZOT 40 GADU VECUMU”

VĪRIEŠU VESELĪBAS PROBLĒMAS, SASNIEDZOT 40 GADU VECUMU

Dr. Ivars Smiltens, Jelgavas poliklīnikas urologs.

Svarīgs orgāns vīriešiem ir prostata jeb priekšdziedzeris, arī saukta par vīrieša otro sirdi. Kuriozi un tai pat laikā bēdīgi  un traģikomiski  ir praksē novērotais, ka daudzi vīrieši par šo orgānu nav neko dzirdējuši. Orgāns atrodas mazajā iegurnī zem urīnpūšļa, tas apņem urīnizvadkanālu un nosaka gan dzimumfunkciju, gan potenci un auglību un dzimumdziņu jeb libido. Priekšdziedzera slimības var būt labdabīgi un ļaundabīgi audzēji un iekaisumi . Diagnostikā svarīgi ir pareizas anamnēzes jeb saslimšanas gaitas noskaidrošana, laboratoriskie un attēldiagnostikas izmeklējumi, objektīvā izmeklēšana (prostatu caur tūpļa zarnu ar pirkstu izmeklē urologs). Tieši pēdējais izmeklējums ir tas, kas vairumu vīriešu atbaida no vizītes pie urologa. Jāpiebilst, ka ne vienmēr to ir jāizdara un pacienta tiesības ir arī atteikties no šī izmeklējuma. Galvenais urologa kabinetā būs abpusēji draudzīga un atklāta saruna par šīm tik intīmajām lietām un ārsta uzdevums ir iedrošināt pacientu  nebadīties, bet iegūt pacienta uzticību.
Vīrietim savai veselībai ir jāseko visa mūža garumā, bet kritiskais vecums ir 40-50 gadi. Pie ģimenes ārsta tiks izdarīti visi nepieciešamie laboratorie izmeklējumi, no kuriem svarīgākais ir PSA (prostatas specifiskais antigēns) asinīs.
Tikai urologs varēs izvērtēt šī rādījuma nozīmīgumu tālākajā vīrieša dzīvē un prognostiski noteikt tālākās izmeklēšanas nepieciešamību. Praksē novērota prostatas slimību gan hiper, gan hipodiagnostika (nozīmīgums).
Vīrietim novecojot, prostata sāk palielināties. Tas ir dabisks process hormonālo izmaiņu rezultātā. Līdz ar novecošanos, organismā samazinās vīrišķo, bet palielinās sievišķo hormonu daudzums. Līdzīgi kā sievietēm, arī vīriešiem vērojams klimakss, tikai par to tiek runāts mazāk. Šo stāvokli vīriešiem dēvē par andropauzi.
Attīstās labdabīga prosatas hiperplāzija jeb prostatas adenoma jeb hiperplāzija – LPH. Šo dziedzera palielināsānos novēro, sākot no 40 gadu vecuma un 80-90% būs vīriešiem, sasniedzot 90 gadu vecumu.
Viens no biežākajiem LPH simptomiem ir urinēšana naktīs, biežāka urinācija dienas un nakts laikā, kā arī lēnāka urīna strūkla, papildus urinācijas laikā sasprindzinot vedera preses muskulatūru pūšļa iztukšošanai. Praksē samērā bieži nakas sastapt vīriešus, kur it kā nāk pie urologa ar sūdzībām par kādu no augstāk minētajiem simptomiem, bet pamatā grib parunāties par savām intīmajām problēmām, proti, erektīlo disfunkciju jeb potences traucejumiem, arī dzimumtieksmes jeb libido iztrūkumu vai mazināšanos. Ar ģimenes ārsti šīs problēmas aprunāt būs grūti un vīrietim mulsinoši pārvarēt savu kautrīgumu un vājumu.
Šajos gadijumos urologa uzdevums ir izvērtēt vīrieša vispārējo stāvokli,blakus slimības, kā cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, pavājināta aknu funkcija, aptaukošanās jeb adibozitāte, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, traucēta neru funkcija. Jebkura no šīm slimībām ietekmēs urīna nolaišanas aktu un var izsaukt biežu urināciju un arī nepieciešamību naktī celties un iet uz tualeti kā arī potenci un kopējo dzīves kvalitāti. Pacients jāizjautā arī par šķidruma uzņemšanas paradumiem, kopējo diennaktī uzņemto šķidruma daudzumu. Šos rādītājus var objektīvāk izmeklēt, lūdzot pacientam 3 dienas nedēļā aizpildīt t.s. mikcijas dienasgrāmatu – uzņemtā un izdalītā šķidruma daudzumu diennaktī.
Prostatas hiperplāzijas stāvovokli ļauj izvērtēt arī Starptautiskā prostatas simptomu skala jeb IPSS. To var atrast gan internetā, gan jebkurā urologa kabinetā. Arī šeit viens no svarīgākajiem ir 8. jautājums par pacienta dzīves kvalitāti. Jautājumi ļauj ārstam diferencēt, vai pacientam prevalē obstruktīvie jeb mikcijas vai iritatīvie jeb kairinājuma simptomi. Punktu skaits šajā anketā ir no 1 līdz 17. Katrā ziņā, ja vairāk par 8 punktiem, jākonsultējas ar speciālistu.
Ir arī erektīlās disfunkcijas izvērtēšanas skala, kuru var aizpildīt pacients, vislabākais kopā ar savu seksuālo partneri. Vizītē svarīgi izjautāt par tādiem kaitīgiem ieradumiem, kā smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana un iespējamā narkotiku atkarība.
Pie specifiskiem izmeklēšanas veidiem jāmin vēl urīna plūsmas mērījumus jeb urofloumetriju, kad lūdz pacientam pirms izmeklējuma lūdz  kādu laiku nenolaist urīnu, urīna nolaišanas akts notiek nevis tualetes podā. bet speciālā piltuvē, kas savienota ar elektronisku datu  reģistrātoru un no šī izmeklējuma mēs iegūstam ļoti vērtīgus datus par uriīna plūsmas spēku, ātrumu, milcijas laiku un laiku līdz maksimālajam plūsmas spēkam. Dažkārt šī izmeklējuma laikā pacients pārlieku cenšas strūklu padaarīt spēcīgāku, pielietpjpt v’’edera preses muskulatūru, dažkārt tieši otrādi – pavājināt mikcijas aktu, lai izlitos slimāks nekā patiesībā ir, Tādēļ šo izmeklejumu var atkārtot. Vienīgais nosacījums, lai objektīvi izvērtētu šo izmeklējumu, ir 250-300 ml urīna pūsli pirms izmeklējuma.
Neskaidros gadījumos pielieto urodinamiskos izzmeklējumus, kad pacients ir jauns, nav efektīva iepriekšējā ārstēšana vai pacients neapmierināts ar ārstēšanas rezultātiem, vai ir urīna saturēšanas problēmas. Šis jau ir invazīvs izmeklējums, kura laikā urīnpūslī un izejas zarnā  tiek ievadīti tievi katetri ar spiediena sensoru galā pildījuma spiediena reģistrācijai. Indikācijām šim izmeklējumam jābūt ļoti stingrām un pamatotām.
Prostatas hiperplāzijas ārtēšanas diapazons ir ļoti plašs, sākot ar vienkārši aktīvu novērōšanu (WW- watchful waiting – novēro un gaidi), tautas medicīna jeb fitoterapija, kas agrāk netika pienācīgi novērtēta, medikamentozā terapija ar dažādiem preparātiem atkarībā no simptomiem un to nopietnības, minimāli invazīvās iejaukšanās, kā ultraskaņas un elektoķirurģijas un lāzeroprācijas, līdz pat vaļējai atvērtai operācijai.
Visu šo manipulāciju un operāciju uzdevums ir ātrāk atgriezt pacientu normālā dzīvē ar pēc iespējas mazākiem traucējumiem kopējai dzīves kvalitātei.
Savlaicīgi nepievēršot uzmanību priekšdzīedzera stāvoklim, rodas sarežģījumi jeb komplikācijas, kad mēs jau runājam par komplicētu LPH. Un komplikācijas ir:
iekaisums,
akmeņu veidošanās urīnpūslī,
augšējo urīnceļu paplašinājums urīna noplūdes nosprostošanās rezultātā, kas var novest pie nieru mazspejas,
pilna urīna aizture, kad ir pilnīga nespēja nolaist urīnu.
Svarīgi atzīmēt, ka no labdabīgas prostatas hiperplāzijas vēzis neveidojas, bet ir atsevišķa ļaundabīga prostatas slimība.
Praksē sastopami arī pacienti, kas atnāk vizītē pie urologa un uz jautāajumu, par ko sūdzatie, atbild – ne par ko, man ir palielināta prostata. Šajos gadījumos ir asimptomātiska prostatas hiperplāzija un ultraskaņas jeb datortomogrāfijās izmeklējumos kā gadījuma atradne ir ši palielinātā prostata. Pacients jānomierina un jāpaskaidro, ka prostata normāli palielinās, sākot no 40 g.v. Un tikai palielinājumu,ja tas neizraisa traucējumus, nav nepieciešams ārstēt. Pacientam jāiesaka veselīgāks dzīves veids, regulāras kustības un fiziskās aktivitātes, regulāra dzimumdzīve un veselībai nekaitīgs uzturs, kā arī kāds no fitopreparātiem – ķirbju sēklas vai to eļļa, linu sēklas vai to eļļa, tomāti, pētersīlļi u.c.

No specifiskiem prostatas izmeklējumiem minama arī transrektālā ultrosonogrgrāfija jeb TRUSP. Visbiežāk šo procedūru veic kopā ar transrektālu priekšdziedzera biopsiju pie aizdomām par ļaundabīgu audzēju. Tikai urologs izvērtēs, kad prostatas dziedzerim būs nepieciešama arī magnetorezonanses (MRI) izmeklējums ļaundabīgā procesa sīkākai lokalizācijas un procesa plašuma izvērtēšanai.

Nobeigumā gribētos atzīmēt, ka ārsta uzdevums ir ārstēt cilvēku un nevis slimību, kas prasa iejūtību, labas mūsdienīgas zināšanas attiecīgajā slimībā, spēju izprast pacienta sūdzības un traucējumus, kā arī gūt pacienta uzticību, panākt lai pacients neskaidrību gadījumos atgrieztos pie jums un nevis meklētu citu ārstu. Bet arī tās ir pacienta tiesības uzzināt vairāku ārstu viedokli, kas nereti ir atšķirīgi.

Vēl priekšdziedzerī var iekšēju un ārēju faktoru ietekmē iemesties iekaisums. Tad runājam par prostatītu. Šī arī ir vīrietim un ārstam ļoti nogurdinoša un nopietna slimība. Izšķir akūtu un hronisku prostatītu, savukārt pēdējais var būt bakteriāls un abakteriāls(bez baktērijām), ar iekaisuma šūnām Leikocītiem un bez (iekaisums bez iekaisuma), kā arī tīri psihogēns vai neirogēns prostatisms. Saslimšanas diagnostika un terpija  nav pārlieku grūta, bet prasa pacietību un līdzestību no pacienta puses, pacietību un iecietību no ārsta puses. Jauniem seksuāli aktīviem vīriešiem pirmais iekaisumu izsaucošais faktors ir seksuāli transmisīvās slimības jeb STS. Izmeklējums uz šīm slimībām vairs netiek vveikts, urīnizvadkanālā ievadot zondi ar ūsiņām (nākamais faktors, kas baida vīriešus griezties pie urologa), bet mūsdienīgs izmeklējums ir nodot urīnu speciālā konteinerā, kas, nenoliedzami, ir daudz saudzīgāk un patīkamāk. Šodienas medicīna ļauj pilnīgi droši izārstēt visas STS, tikai nepieciešams savlaicīgi un bez kautrēšanās vērsties pie speciālista, kamēr nav attīstījušā komplikācijas jeb sarežģījumi (urīnizvdkanāla sašaurinājumi, neauglība. Hroniska slimība). Kā visā medicīnā, galvenais ir profilakse. Šajā gadījumā svarīgs ir drošs sekss – pastāvīga dzimumpartnere jeb gadījuma sakaros lietot prezervatīvu jeb kondomu, būt zinošam par šīm slimībām. Bet nereti pārmērīga alkohola lietošanas rezultātā tiek aizmirsts par kondomu, jeb arī tas plīst vai tiek lietots nepareizi.

Tuvojas novembris, kuru visā Eiropā sauc arī par vīriešu veselības mēnesi jeb Movember ( no vārdiem moustache-ūsas un november). Kārtīgam vecim ir ūsas un laba veselība.

Mīļās sievietes, esat tik jaukas un saprotošas un palīdziet savam vīrietim laicīgi rūpēties par savu veselību un aizvedat viņu pie urologa!