Dr. Guntis Buldinskis: “Mediķi dara ko var… un Tu? Vai palīdzēsi?”

Guntis Buldinskis onkologs - ķīmijterapeits, Jelgavas poliklīnika

Jelgavas poliklīnikas onkologu – ķīmijterapeitu Gunti Buldinski, ārstu ar 30 gadu darba pieredzi Starptautiskajā pretvēža dienā, 4. februārī, iztaujājām par onkoloģiskajām saslimšanām.

  

   Onkoloģiskās saslimšanas, tautā sauktas par vēzi, kā tās rodas? Iedzimtība, liktenis vai nejaušība?

Katras ķermeņa šūnas darbību, dalīšanos un šūnas nāvi regulē DNS dubultspirāle. Vēzis rodas DNS bojājuma rezultātā. DNS bojājuma gadījumā šūna sāk nekontrolēti dalīties un vairoties, izveidojot audzēju. Dažas vēža šūnas atraujas no audzēja, nokļūst asinsritē, aizceļo uz citu orgānu un veido metastāzes.Tikai daži procenti DNS bojājuma ir iedzimti, pārējie veidojas dzīves laikā, dažādu vēža riska faktoru iedarbības rezultātā.

  

  Kādi faktori veicina vēža rašanos?

DNS bojā un vēzi izraisa neveselīgs dzīvesveids – smēķēšana, liekais svars, mazkustīgums, pārēšanās, alkohols, stress.

  

  Mazliet vairāk par kaitīgajiem faktoriem, no kā vajadzētu izvairīties?

  • Tablešu vitamīni. Ir pētījumi, vitamīnu lietotaji mirst jaunāki, neka nelietotāji;
  • Pārtikas piedevas var izraisīt toksiskus aknu bojājumus;
  • Sarkanā gaļa – cūkas, liellpoa, jēra u.c.;
  • Gāzēti, saldinātie dzērieni, saldinātie jogurti;
  • “Baltie ēdieni” – cukurs, baltie rīsi, baltmaize;
  • Pārēšanās – ja starp ēdienreizēm parādās izsalkuma sajūta, izdzeriet glāzi ūdens;
  • Reklamētie “pretvēža līdzekļi”, piemēram haizivs skrimšļi;
  • Smēķēšana – izraisa vēzi vairākos orgānos – mutē, kaklā, plaušās, nierēs, urīnpūslī, aizkunģa dziedzerī. Smēķēsana izraisa ļoti stipru atkarību, no tās ir grūtāk atteikties kā no narkotikām;
  • Liekais svars ir būtisks vēža riska faktors, bet tikt vaļā no liekā svara, sķiet vēl grūtāk kā atteikties no smēķēšanas;
  • Saule – Amerikas Onkologu asociācija ir deklarējusi – neeksistē veselīgs iedegums, jebkurš iedegums ir ādas šūnu DNS bojājums un var novest pie ādas vēža. Protams, pilnībā no saules izvairīties nav iespējams un arī nav nepieciešams, bet nevajadzētu stundām ilgi peldkostīmā atrasties saulē, it īpaši dienvidū, lietot saules aizsargkrēmus ar SPF vismaz 30 un no dārgā gala;
  • Datortomogrāfija, tās laikā starojuma deva ir 15 – 18mSv, kas ir radiācijas deva, ko cilvēks saņem 4 gadu laikā. Šī doza neizraisa kaitējumu veselībai, bet vienmēr nopietni jāapsver šī izmeklējuma nepieciešamība.

  

  Kvalitatīvs ēdiens, fiziskās aktivitātes, veselīga dzīvesveida ievērošana, vai tas tiešām pasargā no vēža?

Garantijas, protams nav, bet tiem, kas dzīvo veselīgi ir divas reizes mazāks risks saslimt ar vēzi, bez tam, šie cilvēki dzīvo 14 gadus ilgāk un laimīgāk.

Labs veids, kā uzlabot veselību – veikt nelielus uzlabojumus katru dienu. Lifta vietā kāpnes, vēl viena glāze ūdens, vēl viens dārzenītis, auglītis, auto stāvvietas tālākajā galā, iegādāties suni un katru dienu doties pastaigā, atmest smēķēšanu, samazināt alkohola dozu, iegādāties mazākus šķīvīšus – šķīvis pilns, bet ēdiena mazāk. Sāc tūlīt un mainies pakāpeniski.

Liela nozīme ir arī veselīgam ēdienam. Piemērs – japāņi savā dzimtenē neslimo ar prostatas audzēju, bet tie, kuri pārceļas uz dzīvi Amerikā, slimo tikpat bieži, cik amerikāņi.

  

  Kādi būtu Jūsu ieteikumi veselīgam dzīvesveidam?

  • Ēst bieži, bet nelielām porcijām;
  • Ēst dažādus produktus, izvairīties no vienveidīgām diētām;
  • Izvairīties no ātrajām diētām. Ātri nometīsi – vēl ātrāk un ar uzviju atgūsi.Veselīgi ēšanas paradumi jāievēro visa mūža garumā;
  • Galvenais ēdiens – dārzeņi un augļi visās varavīksnes krāsās, tad pilngraudu produkti, rieksti, sēklas, olīveļļa, olīvas, aukstūdens zivis, jogurts, kefīrs, nedaudz putnu gaļas. Īpaši efektīvi ir tomāti un valrieksti;
  • Sievietēm bērnu barot ar krūti vismaz vienu gadu;
  • Fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes dienā. Šo laiku var sadalīt arī vairākos posmos, piemēram trīs reizes pa desmit minūtēm. Ieteicams vairāk atrasties brīvā dabā. Jelgavniekiem varu ieteikt pilsētas parkus, Pasta salu, Ozolnieku mežu, piknika vietu Būriņu mežā, Tērveti, Cenas tīreļa laipu, Ķemera purva taku, Ragakāpas dabas parku, Ogres Zilos kalnus.

  

  Un kā ar stresu?

Stresa reducēšanai iesaku:

  • Atrast laiku draugiem, ģimenei;
  • Izvairīties no konfliktsituācijām un negatīvi noskaņotiem cilvēkiem;
  • Labs miegs 7 -8 stundas. Noteikt gulētiešanas laiku un to ievērot, neskatīties TV, telefonu, nespēlēt spēlītes pirms gulētiešanas;
  • Vairāk darīt to, kas patīk, vairāk smieties;
  • Atrast jaunu hobiju – peldi, dejo, dziedi, zīmē, raksti;
  • Relaksēties – dziļa, lēna elpošana, koncentrējoties uz plaušu piepildīšanu un muskuļu relaksāciju;
  • Mentāla vizualizācija – mierpilnas, relaksējošas ainas prātā.

  

 Kāda nozīme ir profilaksei?

Regulāri veiciet profilaktiskās apskates. Ja vēzi atklāj agrīnā stadijā, tad tas gandrīz vienmēr ir ārstējams. Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts uzklausa pacienta sūdzības, izvērtē veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā veic:

  • Ķermeņa svara, garuma, ādas un gļotadas stavokļa parbaudi;
  • Mutes dobuma apskati;
  • Kakla, padusu, cirkšņu limfmezglu apskati un iztaustīsanu;
  • Vairogdziedzera stāvokļa novērtēšanu;
  • Krūšu dziedzeru apskati un iztaustīšanu;
  • Asinsspiediena, pulsa, ķermeņa temperatūras noteikšanu;
  • Sirdsdarbības un plaušu izklausīšanu;
  • Vēdera iztaustīšanu;
  • Taisnās zarnas iztaustīšanu pacientiem pēc 50 gadu vecuma;
  • Redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību un neiroloģisko funkciju izvērtēšanu.

Lai nepalaistu garām kādu nopietnu slimību, ir izstrādātas valsts apmaksatās vēža profilakses programmas, kas paredz:

  • Sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem veikt dzemdes kakla onkocistoloģisko izmeklējumu kā skrīningtestu dzemdes kakla vēzim. Šis tests jāveic reizi trijos gados;
  • Sievietēm vecumā no 50 – 69 gadiem – rentgena izmeklēšanu krūšu dziedzeriem (ar mamogrāfijas metodi). Šo testu jāveic reizi divos gados.
  • Iedzīvotājiem vecumā no 50 – 74 gadiem ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā veikt kolorektālā jeb zarnu vēža diagnostiku. Šo testu būtu javeic reizi gadā.
*Šī raksta pilnīga vai daļēja pārpublicēšana citos informācijas avotos (tīmekļa vietnēs, 
preses izdevumos, bukletos u.tml.) pieļaujama, ja tas iepriekš rakstiski saskaņots 
ar SIA "Jelgavas poliklīnika" un ir saņemta rakstiska atļauja.

Lai saskaņotu pārpublicēšanu, lūdzam rakstīt uz anda.alksne@jp.lv
Generic selectors
Exact matches only
Search in title
Search in content
Search in posts
Search in pages